2011.gada 25.oktobris, pl.07.30

Mans Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko viņi dara

Jēzus no Nācaretes ciešanu pilns aicinājums cilvēcei
Mani bērni, lai Mans Miers vienmēr paliek jūsos.
Dienas jau vēsta par Manu nākamo atnākšanu. Mans Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko viņi dara; cik daudz apvainojumu pret Manu Dievišķību Man nāksies vēl panest? Mana agonija, Manas mokas ir atdzīvinātas un Mani pārbaudījumi kļuvuši daudz sāpīgāki dēļ lielākās daļas cilvēces tik lielas nepateicības un tik milzīga grēka šajos pēdējos laikos.

Katrs aborts, katrs nevainīgais, kurš nomirst, saplosa Manu miesu, noziedzīgas rokas Mani pātago; bērni un veci cilvēki, kuri cieš badu – tie ir ērkšķi, kas ieduras Manā galvā, Mana būtne trīc sāpēs, kad cilvēks ar savu nāves tehnoloģiju manipulē ar dzīvību; krusts, kas Man jānes šajos laikos, ir smagāks par to, ko nesu ceļā uz Golgātu. Cik sāpīgi Man, redzot Manus jauniešus, nogrimušus tumsā un nāvē, cik ļoti Man sāp, redzot iznīcinātās mājas, trūcīgi dzīvojušos, pamestas atraitnes un bāreņus! No Manām acīm plūst asaras, ieraugot izlīstam Manas Asinis, lai tos atpestītu, un šķiet, ka tas viss ir veltīgi. Ak, cik smags ir Mans krusts un cik lēna Mana agonija! Nāciet kirēnieši un palīdziet Man nest šo krustu; raudiet kopā ar Mani, Jeruzalemes meitas, noslaukiet Manu seju ar savām asarām, un Es atstāšu Savu portretu, iegravētu jūsu dvēselē. Es esmu visu laiku Kristus, kurš pamests mirst un skumst, redzot tik daudz cilvēku ciešanu un šīs bezdievīgās paaudzes tik lielu nepateicību un tik daudz grēku.

Ak, Mana Tēva Namu gani, Mans ganāmpulks tiek zaudēts dēļ jūsu vienaldzības un dēļ apņemšanās ievērot Manu Evaņģēliju trūkuma! Katrs priesteris, kurš pazaudē Mani, liek Manai Baznīcai drebēt, un Manas Asinis izplūst, vērojot, kā viņi iekrīt bezdibenī. Es esmu jūsu Augstais Priesteris, kurš šodien jūs sauc par Mana ganāmpulka ganiem, atgriezieties Mana Evaņģēlija ceļā un neturpiniet savu izklaidīgo dzīvi. Es jums parādīju pazemības un pakļaušanās Mana Tēva gribai piemēru, kāpēc tad jūs Mani caurdurat kā longino ar jūsu nepateicības, ticības un apņemšanās ievērot Manu Evaņģēliju trūkuma šķēpu? Daudzi vairs netic Man, daudzi apšauba Manas Miesas un Asiņu transubstantifikācijas noslēpumu, ieslēgtu konsekrētas (iesvētītas) hostijas vienkāršībā, un svin Manu Svēto Upuri tikai tāpēc, lai izpildītu to, kas jāizpilda.

Es slāpstu pēc patiesiem priesteriem, kas sevi atdod Man un izpilda Manas Baznīcas Mācību un Manu Evaņģēliju. Mani ļaudis slāpst, meklējot Manu Vārdu, kas var remdēt Manas slāpes? Manas avis krīt no klints malas, jo nav ganu, kas viņus vadītu un vestu tos aplokā; raža ir liela, bet strādnieku ir ļoti maz. Pabarojiet Manas avis, Mana ganāmpulka gani, un veiciet savu priesterisko kalpošanu, kā Es jūs mācu; neatstājiet novārtā Manu ganāmpulku, tā, ka jums nav jānožēlo, jo Es jums patiesi saku: Kam daudz tiek dots, no tā daudz prasīs; izmantojiet labi tos talantus, ko Es jums devu, lai jūs varētu tikt attaisnoti un Man jums rīt nav jāsaka: Atkāpies no Manis.

Es slāpstu, Es mirstu (agonizēju), lielas ir Manas sāpes un lēna Mana agonija par jūsu daudzajiem grēkiem; nāciet Mani mierināt, Mani ļaudis, nāciet Mani mierināt Mana ganāmpulka gani; jūsu sabiedrība mazina Manas sāpes un Manas skumjas, neaizkavējieties, jo diena jau beidzas un tuvojas nakts. 
Es gaidu tevi tur, kur esmu ieslodzīts un vientuļš.

Es esmu tavs Mācītājs, Jēzus no Nācaretes.
Mīļais, kurš nav mīlēts.

Manus vēstījumus dariet zināmus visai cilvēcei.