Tuvojas bada jātnieks (bruņinieks), lai izlietu savu kausu uz zemes iedzīvotājiem
Steidzami, Marija Mistiskā Roze cilvēcei.
Manas Sirds bērni, Dieva miers lai ir ar jums.
Tuvojas bada jātnieks (bruņinieks), lai izlietu savu kausu uz zemes iedzīvotājiem.
Es jums, Mani bērni, vēlreiz patiesi saku: Esiet gatavi,
uzkrājiet ātri nebojājošos pārtikas produktus un daudz ūdens, jo deficīta laiks un sausums jau gatavojas nākt.
Neesiet spītīgi; skatieties, bads jau nāk, bet daudzi no jums staigā tik mierīgi, it kā nekas nenotiks.
Bērni, viss, ko mēs esam caur vēstījumiem paziņojuši, notiks, tas notiks tajā laikā, ko ir noteikusi Mana Tēva Griba. Ieklausieties, mazie bērniņi, tas ir jūsu labā!
Nodrošinoties ar pārtiku un ūdeni, būsiet pasargāti, jo bada dienas visā pasaulē jau ir pie durvīm, daudzi nožēlos, ka nav atsaukušies uz mūsu aicinājumiem, un jau rīt jūs gribēsiet kādus pārtikas produktus un ūdeni, bet vairs neatradīsiet.
Mani bērni, tas jūs nedezorganizēs, steidzieties sapirkt pārtiku un uzkrājiet ūdeni, tā, ka šajās dienās jums parādīsies rezerves, ar kurām varēsiet pabarot sevi un savu ģimeni. Dariet tā, kā to darīja Jāzeps Ēģiptē – uzglabājiet rezervē ātri nebojājošos pārtikas produktus un ūdeni, un jūs varēsiet izturēt Lielā bada laiku, kas strauji tuvojas.
Lūk, Es jūs jau iepriekš brīdinu par to, kas ar jums jānotiek, tā, ka rīt jūs nevarēsiet sacīt, ka netikāt brīdināti. Bads būs viens no kaitēkļiem, kurš postīs zemi, un būs daļa no jūsu attīrīšanās.
Daudzi sajuks prātā no bada un slāpēm, un izplatīs savu brāļu un māsu asinis atsevišķos produktos un dzērienos. Bads atstās nāves pēdas un sabrukumu daudzās pasaules daļās.
Bērniņi, lasiet Jeremija raudas 4.nodaļā, tā jūs varēsiet labāk saprast visu, ko saka jums Māte, un tā jums neradīsies jautājums: Ko Es šeit sludinu?
Bērni, neizšķiediet pārtiku. Ēdiet to, kas nepieciešams, jo tas, ko jūs izsaimniekosiet šodien, būs nepieciešams rīt. Pateicieties jūsu Debesu Tēvam kaut vai par to mazumiņu, ko katra diena jums atnes; lūdziet Dzīvības maizi un miesas barību ar Tēvreizi, kā mācīja jūs Mans Dēls.
Tātad, sagatavojiet sevi, Mani bērni, nodrošinieties ar pārtiku un ūdeni, tā, lai jūs varētu tikt ar visu galā Lielā bada dienās.
Lai Dieva Miers ir ar jums, un, lai jums palīdz Mana, Mātes aizsardzība.
Jūsu Māte, Marija, Mistiskā Roze.
Dariet šo vēstījumu pēc iespējas ātrāk zināmu cilvēcei.
4. nodaļa
1 “Ja tu taisies atgriezties, Israēl, tad atgriezies pie Manis. Ja tu aizvāksi nejēdzīgos elkus projām no Manām acīm, tad tu nekļūsi atstāta!” saka Tas Kungs.
2 “Ja tu zvērēsi patiesībā, taisnībā un uzticībā: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo! – tad citas tautas Viņā tiks svētītas un būs Viņā pagodinātas.”
3 Jo tā sacīja Tas Kungs Jūdas un Jeruzālemes vīriem: “Uzariet sev jaunu plēsumu savā sirdī un nesējiet ērkšķos!
4 Apgraizieties Tam Kungam un nometiet savas sirds priekšādu, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji, lai Manas dusmas neuzliesmo pārmērīgi strauji un neiedegas, tā, ka neviens nevarētu tās vairs apdzēst jūsu bezgodīgo ļauno darbu dēļ!”
5 Sludiniet Jūdā un Jeruzālemē un izplatiet šo ziņu visur zemē: “Bazūnējiet un sauciet stiprā balsī, un sakiet: pulcējieties, un meklēsim patvērumu stiprās pilsētās!”
6 Paceliet karogu pār Ciānu! Bēdziet un nekavējieties! Jo Es sūtu nelaimi no ziemeļiem līdz ar briesmīgu visas zemes izpostīšanu.
7 Jau lauva ir izlīdis no sava biezokņa, un tautu nožņaudzējs ir piecēlies un dodas prom no savas mītnes, lai padarītu tavu zemi par tuksnesi un tavas pilsētas pārvērstu drupās, kur neviens vairs nedzīvo.
8 Tādēļ sajozieties maisos, žēlojieties un vaimanājiet: ak, Tā Kunga dusmu kvēle nenovēršas no mums!
9 “Tanī dienā,” saka Tas Kungs, “saplaks dūša ķēniņam un viņa augstākiem palīgiem, priesteri apmulsīs un pravieši izbīsies.”
10 Tad es sacīju: “Ak, Kungs, Kungs, Tu esi pieļāvis šo tautu un Jeruzālemi smagi maldināt, ka sacīja: jums būs miers! – Un tomēr tagad zobens apdraud viņu dzīvību!”
11 Tanī laikā sacīs šai tautai un Jeruzālemei: “Svelmains vējš no kailajiem kalniem tuksnesī brāžas virsū Manas tautas meitai; tas neder ne graudu vētīšanai, ne sijāšanai,
12 vējš, kas par skaudru, lai tas šīm lietām derētu, traucas Manis sūtīts: Es tagad gribu pats iet ar viņiem tiesā!”
13 Redzi, tas ceļas kā padebeši, viņa rati ir kā viesulis, viņa zirgi ātrāki nekā ērgļi. Bēdas mums, mēs esam pazuduši!
14 Mazgā savu sirdi no ļaunuma, Jeruzāleme, ka topi glābta! Cik ilgi tevī mājos nelietīgas domas?
15 Klau! Kliedzieniem pavadīts vēstījums atskan no Danas, un posta vēsts nāk no Efraima kalniem.
16 Pasludiniet tautām un tālāk arī Jeruzālemei: “Redzi, ielencēji nāk no tālām zemēm un liek atskanēt saviem kara kliedzieniem pret Jūdas pilsētām!
17 Kā sargi ap tīrumu, tā tie nostāsies ap Jeruzālemi, tādēļ, ka tā bijusi pretestīga pret Mani, saka Tas Kungs,
18 tavs dzīves veids un visa tava rīcība tev sagādāja šo postu. Tavs izlaidīgais zemiskums ir vainīgs, ka tā sekas ir tik smagas un ķeras tev pie dzīvības.”
19 Ak, manas krūtis, mana iekšējā pasaule! Man ir tik baigi, tik baigi! Ak, jūs, manas sirds audi! Mana iekšiene ir šausmīgi satraukta, es nevaru ciest klusu, jo tu, mana dvēsele, dzirdi bazūnes skaņas, un tas jau ir kara troksnis.
20 Sitiens nāk pēc sitiena, jo izpostīta ir visa zeme. Acumirklī tiek sagrauti mani mājokļi un manas teltis!
21 Cik ilgi man vēl jāredz karogi un jādzird taures skaņas?
22 Tiešām, mana tauta ir apmāta: tā mani nepazīst; tie ir muļķības pilni bērni bez saprašanas: gudri tie ir ļaunu darīt, bet labu darīt tie neprot.
23 Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir izpostīta un tukša! Es uzlūkoju debesis, un tur nebija vairs gaismas!
24 Es uzlūkoju kalnus, un redzi, tie trīc, visi pakalni šķobās!
25 Es raugos visapkārt, un redzi, tur nav neviena cilvēka, un visi putni apakš debess ir aizlidojuši!
26 Es raugos visapkārt, un redzi, auglīgais tīrums ir kļuvis par tuksnesi! Un visas tā pilsētas ir sagrautas pēc Tā Kunga prāta Viņa dusmu karstumā!
27 Jo tā saka Tas Kungs: “Visa zeme kļūs par tuksnesi, tomēr Es to neizpostīšu pavisam.
28 Tādēļ sēro zeme un debesis augšā tērpjas sēru drēbēs, jo Es to esmu nolēmis un noteicis, ka Es no tā neatkāpšos un ka Man tā nebūs žēl.”
29 No jātnieku un strēlnieku trokšņa bēg visas pilsētas, ļaudis paslēpušies mežos un klinšu kalnos. Visas pilsētas ir atstātas, nav neviena, kas tur dzīvo.
30 Bet tu, varmācību pārcietusī un izpostītā, ko tu darīsi? Kaut tu arī tērptos purpurā, kaut tu arī greznotos ar zelta rotām, krāsotu uzacis un vaigus, tu velti pūlies: taviem netiklības draugiem tas apnicis, tie kāro pēc tavas dzīvības!
31 Klau! Es dzirdu it kā dzemdētājas kliedzienu, kas cieš pirmā bērna piedzimšanas sāpēs. Tā ir Ciānas meitas balss, tā vaid, savas rokas izplezdama: cik man ir grūti un smagi! Pagalam ir mana dvēsele, kas kritusi par laupījumu slepkavām!