MANA IEPRIECINĀJUMA ZEME, CERĪBU ZEME, KUR PLŪST PIENS UN MEDUS.
KUR DAUDZI ATRADĪS PATVĒRUMU UN PAJUMTI CIEŠANU DIENĀS, KAS TUVOJAS!
Jēzus Vissvētākajā Sakramentā aicinājums Antiohijas ļaudīm
Mans miers ir ar jums, Mani bērni.
Ak, Mana mīļā Antiohijas zeme (*), kā Es cietu par jums, un cik daudz Es arī priecājos par jūsu bērnu lielākās daļas – kuri meklē Mani ar patiesu sirdi – mīlestību un degsmi. Mana iepriecinājuma zeme, cerību zeme, kur plūst piens un medus. Kur daudzi atradīs patvērumu un pajumti ciešanu dienās, kas tuvojas.
Mani bērni, šī zeme ir Mana svētība, un tā būs garīgais cietoksnis visai pasaulei. Es jums saku: kur ir grēku pārpilnība, uzplaukst arī Žēlastība. Tieši šajā zemē, kur visvairāk ir lūgts Manas Mātes Svētais Rožukronis un masveidā, un ar degsmi tiek apmeklēts Mans Svētais Upuris katru nedēļas dienu. Šī zeme ir arī šūpulis un avots aicinājumiem uz priesterību un patiesi reliģioziem un garīgiem kareivjiem, kuri izgaismo tumsu šajā pasaulē, kura ienirusi tumsā.
Tā, kura ir kritizēta, cilvēces izcelta un diskriminēta, šodien tā ir Mana mīļā, kurai Es esmu devis Manu svētību, un kurā Es esmu izlējis Manas žēlastības. Tieši Antiohijā Mani mācekļi pirmo reizi tika nosaukti par kristiešiem, un Antiohija celsies gaismas un evaņģelizācijas spēkā, kas apgaismos un atgriezīs ticību cilvēcē, kura guļ iegremdējusies atkrišanā (ķecerībā) un tumsā.
Nāciet, Mani bērni, šajā Manis svētītajā zemē; liela nodrošinājuma un brīnišķīgu cilvēka kvalitāšu zemē, kurā jūs nebūsiet svešinieki, bet visi brāļi un māsas. Es esmu izvēlējies starp daudzām tautām, lai tā būtu Manu bērnu patvērums un garīgais spēks.
Es mīlu šo Antiohijas zemi ar pazemīgajiem, strādīgajiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem; kur slavē Manu Tēvu un godina Manu Māti; kur Maniem Tabernākuliem nav jāpaliek vientulībā, un kur Es esmu svētīts un slavēts gan dienā, gan naktī. Zeme, kur Es esmu mīlēts, un kur mīlēta ir Mana Māte.
Priecājieties Mani bērni, jo Es esmu pievērsis Manas acis jūsu zemei, un Es esmu izvēlējies, lai tā iznāk cerības gaismā un šīs cilvēces – kura ir novērsusies no Dieva Mīlestības – sirdī atkal atdzimst ticība.
Es jums atstāju Manu mieru, Manu mieru Es jums dodu. Nožēlojiet grēkus un atgriezieties, jo Dieva Valstība ir tuvu.
Jūs mīl jūsu Mācītājs, Jēzus Vissvētākajā Sakramentā.
Dariet zināmu Manu vēstījumu visai cilvēcei.
Antiohija sastāvēja no 16 pilsētām. Viena no vispazīstamākajām ir Lielā Antiohija senajā Sīrijā (tagad – mūsdienu Turcijas dienvidaustrumos – netālu no Sīrijas robežas kā pilsēta Antakja). Tā bija viens no kristietības centriem, tieši šeit Kristus mācekļi pirmo reizi tika nodēvēti par kristiešiem. Arī saskaņā ar Jauno Derību Kristus sekotāji pirmoreiz tika nosaukti par kristiešiem tieši Antiohijā (Apustuļu darbi 11:26)
„Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā pirmo reizi mācekļus sāka saukt par kristiešiem.”
Vēlāk Antiohija kļuva pazīstama kā kristīgās teoloģijas šūpulis. Tas ir saistīts ar Antiohisko teoloģijas skolu. Šeit es dzimis un sāka kalpot sludinātājs Jānis Zeltamute. Kā vēsta daudzi avoti, arī evaņģēlists Lūka (Lūkass) ir dzimis Antiohijā.
1098.gadā, pēc ilga aplenkuma, krustneši ieņēma Antiohiju un izveidojas savu valsti – Antiohijas kņazisti, kas eksistēja līdz 1268.gadam. XIII gadsimtā Antiohijas kņazistē bija apmēram 30000 iedzīvotāju, to skaitā: pareizticīgie grieķi un armēņi, bet lielāko daļu – krustneši no Normandijas un Dienviditālijas. Turklāt, ārpus pilsētas robežām pastāvēja dažas musulmaņu kopienas. Pēc Antiohijas kņazistes iznīcināšanas, ko veica musulmaņi, pilsēta zaudēja savu nozīmi.
2013.g. 15.februāris, pl.11.52
Gaisma pasaulei
Dženifera Leklēra
Žurnāla „Harizma” ziņu redaktore Džennifera Leklēra ceļ trauksmi ar precīzu pravietisku direktīvu pamest holivudisko kristietību, spilvenu praviešus, labklājības evaņģēliju „Uzplaukums man”.
fragmenti
Kad Pāvils un Barnaba kopā kalpoja misionāru laukos, viņi no jauna atnāca uz Listru, Ikoniju un Antiohiju. Atgriešoties Antiohijā viņiem bija precīzs mandāts: „Stiprināt mācekļu dvēseles un pamācīt tās palikt ticībā, un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva Valstībā”. (Apustuļu Darbi 14: 22).
Man patīk kā šo pantu ataino „Paplašinātā Bībele”: Nostiprinot un nocietinot dvēseles un sirdis mācekļiem, aicinot un brīdinot, un mudinot viņus stingri stāvēt ticībā [runāt viņiem], ka caur daudzām grūtībām un nebūšanām mums ir jāieiet Dieva Valstībā” [tulk. no krievu valodas. ]
Arī „Bībeles vēstījumi” par to saka tā: „Pielietojot muskuļus un cīpslas mācekļu dzīvēs, aicinot viņus pieturēties pie tā, kam viņi sākuši ticēt, un nepamest, dodot saprast viņiem, ka tas nebūs viegli: „Ikvienam, kas padodas Dieva Valstībai, ir jāiziet cauri daudziem grūtiem laikiem”.
Kad pārdomāju šo pantu, kļuva absolūti acīmredzams, cik ļoti atšķiras apustuļu paziņojums no tā, ko mēs dzirdam vairumā vietējo draudžu, un vairumā kristīgās televīzijas kanālu šodien. Apustuļi saprata, ka atrodamies garīgajā karā pret valdībām, pret varām, pret tumsības pasaules valdniekiem, pret ļauniem gariem pasaules telpā (sk. Efeziešiem 6: 12). Apustulis aicina un brīdina ticīgos iesaistīties labajā ticības cīņā, nevis mašīnu un māju, un lielu kalpošanu dēļ, bet tīrā ticībā uz Kristu, kas atsakās iet kompromisa evaņģēlija ceļu. Un apustuļi izskaidroja, ka tas nebūs viegli.
Mums ir „jāatgriežas Antiohijā”. Mums ir jāatgriežas pie veselīgas mācības, kas stiprina mācekļu garu un dvēseles, aicina viņus uz patiesu ticību un atsakās izskaistināt kristīgo dzīvi. Mums vajag atgriezties Antiohijā un jāpamet Holivudas kristietība, spilvenu pravieši, Evaņģēlijs- „uzplaukums priekš manis” un citas muļķīgas prakses, kas ir iezagušās draudzē 21.gadsimtā, laikā, kad mēs gulējām. Mums ir jāatgriežas Antiohijā un jāstaigā ar Kristu, lai ko tas mums maksātu. Kad Dievs atgriezīsies, Viņam mūs jāatrod uzticīgus.
Apustuļi zināja, ka lielā atkāpšanās bija realitāte. Šodien, es domāju, ka mēs redzam lielās atkāpšanās ēnas, un daži līderi Kristus Miesā vada savus mācekļus caur durvīm, kas ved uz kompromisu. Daži runā melus, liekuļo. Dažiem no viņiem ir sadedzināta sirdsapziņa. Citi māna, māna un māna citus.
Kad apustuļi atgriezās Antiohijā, viņu vēstījums bija skaidrs. Un viņu vēsts skan kā patiesība arī šobrīd tāpat, kā pirms 2000 gadiem: „Mums ir jāpārcieš daudzas grūtības, lai ieietu Dieva Valstībā”. No tā nekur nesprukt, lai ko jums teiktu pazīstami televīzijas mācītāji. Tāpēc, līderi, lūdzu jūs atgriezties Antiohijā. Stipriniet ticīgos. Pamudiniet viņus turēties patiesā ticībā, nevis sakropļotā ticībā „dod- dod”, kas ir tik ļoti izplatīta rietumu kultūrā.
Lūdzu, atgriezieties Antiohijā. Āmen!
No anglu valodas tulkoja Svetlana Ņikiforova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: http://outpouring.ru/news/2013-01-11-5790