Par Krievijas iesvētīšanu

Pilnā apjomā par Krievijas iesvētīšanu var lasīt šajā lapā

Šeit: saīsināts tulkojums

Svētais Maksimilliāns Kolbe
1894. – 1941.
Kādu dienu Bezvainīgās Jaunavas Marijas karogs plīvos virs Kremļa (komunistu varas centra), bet pirms tam virs Vatikāna plīvos sarkanais karogs.”

 T.i.: Krievija tiks atgriezta, taču ne agrāk, kā komunisms (ar savām kļūdām un ateismu) pats ienāks Vatikānā, Romas Pāvesta mītnē.

 

„ES GAIDU KRIEVIJAS VELTĪŠANU MANAI BEZVAINĪGAJAI SIRDIJ, LAI NOVĒRSTU TREŠO PASAULES KARU”

KRIEVIJAS IESVĒTĪŠANA IR NEPIECIEŠAMAIS NOTEIKUMS, LAI GLĀBTU PASAULI

 Mūsu Vissvētās Fatimas Dievmātes rīkojums netika izpildīts.

Ignorēt šo rīkojumu – tā bija smaga kļūda

1917.gada 13.maijā, kā arī turpmākos 5 mēnešus (katra mēneša 13.datumā), Vissvētākā Jaunava Marija parādījās Portugālē, netālu no Fatimas, Koba Iria, trim ganu bērniem: Jacintai, Francisko un Lūcijai. Viņa tiem atklāja trīs noslēpumus un caur viņiem deva īpašu rīkojumu – īpašā veidā veltīt Krieviju Viņas Bezvainīgajai Sirdij.

Untitled

 1. – Kas ir “Iesvētīšana” (veltīšana)? Atbilde: Rits (rituāls) ir ceremonija, ar kuru persona vai personu grupa, vai lietas, kas izraudzītas no citām un veltītas kalpošanai Dievam vai citam svētam mērķim. Piemēram, Krievijas Iesvētīšana.
2. – Ko nozīmē “Krievijas iesvētīšana Marijas Bezvainīgajai Sirdij?” Atbilde: 1917.gada 13.jūlijā  Dievmāte teica māsai Lūcijai Fatimā?
“Dievs sodīs pasauli par tās noziegumiem ar karu, badu un Baznīcas, un Svētā Tēva vajāšanām. Lai to novērstu … Es nāku lūgt Krieviju veltīt Manai Bezvainīgajai Sirdij.”

Dievmātes rīkojums ir ļoti vienkāršs: “Krievija, kas izraisīja tik daudz sāpju 20.gadsimtā, ir jāizolē un jāiesvēta (jāvelta) Dieva Dēla Svētajai Mātei.”  Netiek prasīts iesvētīt pasauli, bet gan Krieviju. (Pasaule ir iesvētīta.)
 3 – Kāpēc tas ir vajadzīgs – iesvētīt Krieviju? Atbilde: Vispirms jau tāpēc, ka „Krievija kļūs par Debesu izvēlētu instrumentu, ja tiks nolemts sodīt pasauli,” ja netiks saņemta atgriešanās Žēlastība. Mūsu Kungs atklāja māsai Lūcijai, ka Krievija netiks atgriezta, ja tā nebūs iesvētīta:
„Jo Es gribu, lai visa Mana Baznīca atzītu, ka iesvētīšana ir Marijas Bezvainīgās Sirds triumfs, lai vēlāk paplašinātu tās kultu un noliktu līdzās uzticībai Manai Dievišķajai Sirdij uzticību Bezvainīgajai Sirdij.” Un tāpēc, ka tā ir Dieva Griba.
4 – Bet, ja Krievijas Iesvētīšana nenotiks? Dieva Māte teica, ka, ja netiks veikta veltīšana, kā bija norādīts Fatimā, tad:

„Krievija izplatīs savas kļūdas pa visu pasauli, izraisīs karus un Baznīcas vajāšanas. Labos piemeklēs mocekļu nāve, Svētajam Tēvam būs daudz jācieš, tiks iznīcinātas dažādas tautas.”

Tieši tāpat, kā brīnumainā atgriešanās pēc tam, kad Krievija tiks iesvētīta, un pasaulei tiks piešķirts miers, tā ir zīme Dieva Žēlastības Spēkam, kas darbojas caur Viņa Baznīcas garīdzniekiem un  Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību.
1929.gada 13.jūnijā Dievmāte parādījās māsai Lūcijai Tujā, Spānijā, un Viņa sacīja: „Ka ir pienācis laiks, un Dievs lūdz Svēto Tēvu vienotībā ar visiem bīskapiem pasaulē iesvētīt Krieviju Manai Bezvainīgajai Sirdij.”

Iesvētīšana, tas nav vienkārši simbols, tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiks īstenota atgriešana.
Māsa Lūcija daudzas reizes paskaidroja, ka “konsekrācijas (iesvētīšanas) akts prasa pāvestam izvēlēties datumu, un informēt visus bīskapus no visas pasaules, ko darīt katram savā katedrālē vienā un tajā pašā laikā ar pāvestu, svinīgā un publiskā ceremonijā veicot Gandarīšanas un Krievijas iesvētīšanas aktu.”
1931.gada augustā, redzot, ka Dieva Griba netika izpildīta, mūsu Kungs teica māsai Lūcijai: „Pasaki Maniem garīdzniekiem, ka, ņemot vērā, ka viņi ir sekojuši Francijas karaļa piemēram, atliekot Mana rīkojuma (norādījuma) izpildi, tāpēc viņiem jāseko viņam arī tā nelaimēs.”
(Karalis atteicās  veltīt (iesvētīt) Franciju Jēzus Svētajai Sirdij, ko lūdza mūsu Kungs, un tādēļ bija jācieš daudzas nelaimes).
Šo aktu veikt vairākas reizes mēģināja Pijs XII. Viņš iesvētīja Krieviju Marijas Bezvainīgajai Sirdij 1952.gada 7.jūlijā, bet bez visas pasaules bīskapu piedalīšanās. (Tas bija nepieciešamais nosacījums, atbilstoši norādījumam. Visu piedalīšanās to nostiprinātu kā vienotu visas Baznīcas Vārdā veiktu aktu, bet bez viņu piedalīšanās tas nav Baznīcas Vārdā).

Pēc tam viņš vēl dažas reizes mēģināja, taču bez panākumiem. Neiesvētīja Krieviju un arī pasauli.

1967. gadā bija nopublicētas „Māsas Lūcijas atmiņas”, kas parāda Krievijas iesvētīšanas aktualitāti.

Krievija nav tikusi likumīgi iesvētīta

Kā tas tika pieprasīts Fatimā. Un kamēr Jānis Pāvils II to atzina, par Fatimu tika izplatīts daudz melu un krāpšanu. Tas ir kaut kas ļoti nopietns, jo no Fatimas vēstījumiem ir atkarīga tautu labklājība.

Māsa Lūcija
Māsa Lūcija

TIK SKUMJI

Tas ir skumji, ka daži priesteri un ticīgie cilvēki publicē melus par Fatimas notikumiem. Pasaule tika iesvētīta vairākas reizes, bet, ne Krievija. Krievija nav iesvētīta tādā veidā, kāds ir nepieciešams.

Tie ir dumji, bērnišķīgi argumenti, ar kuriem ir nodrošinājušies konsekrācijas (iesvētīšanas) pretinieki: “Filipīnu prezidents pavēstīja, ka Debesis to jau ir pieņēmušas”, bet daži uzskata, ka tiem būtu jābūt priesteriem.

Un tas novedīs pie tā, ka daudzi brāļi un māsas tiks ievesti apjukumā un maldos, izraisot dažādos forumos strīdus un sadursmes. Izplatot melus un graujot Fatimas vēstījumu nozīmi, mēs nostājamies pret pasaules labklājību. Tas ir kaut kas ļoti nopietns, no attieksmes pret šiem vēstījumiem ir atkarīga pasaules pestīšana.

MELI UN KRĀPŠANA

Māsa Lūcija ir vairakkārt (kopš 1930.g.)  teikusi par Krievijas ziedošanas (iesvētīšanas) nepieciešamību, kā to pieprasīja Fatimā. Tā kā tas netika veikts, viņa uz to stingri uzstāja savos memuāros 1967.gadā.

Šeit mēs pirmo reizi pierādām Jaunavas Marijas un Viņas vēstījumu pretinieku – kuri mēģina to visu noraidīt un ignorēt jūsu lūgumus – melus.

Viņi saka, ka Krievija ir iesvētīta jau sešas reizes: 1942. gada oktobrī un 1952.gada jūlijā – pāvests Pijs XII, un 1965.gadā – Pāvils VI. Tie ir skaidri meli, jo pretējā gadījumā māsa Lūcija nebūtu neatlaidīgi uzstājusi 1967.gadā.

Tie, kas apgalvo, ka Krievija jau tolaik bija likumīgi iesvētīta, melo. To pierāda fakts, ka māsa Lūcija 1967.gadā uzstāja, lai tiktu veikta vienreiz un par visām reizēm Krievijas konsekrācija.

Viņi arī saka, “ka to jau bija veicis 1982.gadā Jānis Pāvils II; konsekrāciju apstiprināja 1984. gadā; un tika ratificēta 2000. gadā “.

Šie cilvēki, nedomā, ka, ja ” tā būtu bijusi spēkā 1982. gadā, tad nebūtu bijusi nepieciešamība atkal mēģināt 1984.gadā, ne arī nākamo reizi – 2000.gadā.” Tas ir loģiski ikvienam, bet daži to neņem vērā.

2000.gada jūnijā kardināls Sodano teica (atbildīgajām personām), ka pasaules konsekrācija 1984.gadā tika ar Debesīm pieņemta. Māsa Lūcija būtu to atzinusi 1989.gadā, vēstulē. (Bet ir droši zināms, ka šie raksti ir viltoti, ne Māsa Lūcija tos parakstīja).

SADURSMES UN STRĪDI

Tomēr daži ticīgie uzstāj, ka pasaules konsekrācija bija Debesu pieņemta 1984.gadā (Māsa Lūcija gan pateiktu Filipīnu prezidentam”, viņi saka), kā arī citas ļaundarības. Tās veic daudzi pēc viņa, izraisot strīdus un sadursmes interneta forumos.

Tikmēr pasaulei arvien mazāk veiksies. Un nav šaubu, ka galu galā, neklausot un neizpildot to, kas likts, viss beigsies tā, kā tas bija pareģots:

“Ja Mans rīkojums tiks ņemts vērā, Krievija tiks atgriezta un tur iestāsies miers. Citādi viņa izplatīs savas kļūdas visā pasaulē, izraisot karus un Baznīcas vajāšanas.  Labie būs nomocīti mocekļu nāvē, un Svētais Tēvs daudz cietīs; daudzas valstis (tautas) tiks iznīcinātas.” – Otrais Noslēpums
PĀVESTS CENTĀS
– Jānis Pāvils II 1982.gadā sajuta nepieciešamību izpildīt Dievmātes lūgumu, bet iesvētīt pasauli, ne Krieviju un, neiesaistot visus bīskapus pasaulē.

– Jānis Pāvils II mēģināja vēlreiz 1984.gadā, bet, nepiedaloties visiem bīskapiem, šis akts nav spēkā (saskaņā ar to, kas tika pieprasīts Fatimā), un līdz ar to netika nosaukta arī Krievija.
– Jānis Pāvils II beidza ceremoniju, kuru nevarēja atzīt. Vatikāns nekad nav apgalvojis, ka Krievija ir jau likumīgi iesvētīta.

– Ne Māsa Lūcija, ne Jānis Pāvils II nekad publiski nav atzinuši, ka pasaules iesvētīšana 1984.gadā ir apmierinājusi Debesu kārtību, saskaņā ar to, kas tika pieprasīts Fatimā. Gluži otrādi.

PASAULĒ NAV MIERA
Ja būtu izpildītas Debesu prasības – Krievijas iesvētīšana veikta likumīgā kārtībā, pasaulē būtu solītais miers. Taču ikviens var redzēt, ka pasaulē nav miera. Tas var nozīmēt vienīgi to, ka Debesu rīkojums nav ticis ievērots.
– Ja mēs būtu to ievērojuši, mums tagad būtu miers. Tam taču ir nozīme, vai ne? Vai mēs domāsim, ka Debesis melo? Daži varētu tā darīt.

Neskaidrība ir ļoti liela: Daži, zinot, ka Krievija netika iesvētīta, saka, ka ar pasaules iesvētīšanu ir pilnīgi pietiekami. Citi saka, ka Krievija ir veltīta jau trīs reizes. Patiesais stāvoklis ir pilnīgi cits:

Ne māsa Lūcija, ne Jānis Pāvils II nekad publiski nav teikuši, ka pasaules iesvētīšanas akti (1982.gada 13.maijā un 1984.gada 25.martā) ir apmierinājuši Fatimas prasības.

Šīs neskaidrības tiek uzkurinātas ar Vatikāna neviennozīmīgo informācijas politiku.

2000.gada 26.jūnijā preses konferencē kardināls Sodano sacīja, ka Krievija „jau tika iesvētīta 1981.gadā. Iesvētīšana ir apstiprināta 1982.gadā, bet pēc tam ratificēta 1984.gadā.”

Vai tiešām, ja 1981.gadā un 1982.gadā šie akti būtu bijuši likumīgi, būtu bijusi nepieciešamība atkārtot mēģinājumu 1984.gadā!?
NEKAD pāvests  publiski nav paziņojis, ka Krievijas likumīga iesvētīšana ir veiktai Drīzāk gan Jāņa Pāvila II vārdi liecina, ka viņš uzskatīja,ka tā nav.
Māsa Lūcija 1987.gada 20.jūlijā žurnālistam Enrico Romero apstiprināja: “Krievijas iesvētīšana vēl nav veikta, jo Krievija nav skaidri nosaukta.”

1987.gada 26.novembrī slēgtā sēdē kardināls Stiklers apstiprināja, ka Krievijas veltīšana (iesvētīšana) netika izpildīta tāpēc, ka pāvestam trūkst atbalsta no bīskapu puses. „Viņi to neklausa”,- teica viņš.

VairākosvēstījumosVissvētākā Jaunavarunājapar Fatimas vēstījumu. 1990.gada 13. maijā FatimasDievmāte teicaTēvamStefanoGOBBI, MMS dibinātājam,ka Fatimā pieprasītā Krievijas iesvētīšana vēl nav likumīgi veikta.

“Svētais Tēvs bija attaisnots (sakot), ka tika izdarīts labākais, kas šajos apstākļos bija iespējams. Veikts uz šaurā ceļa – iesvētīšana koleģiālu bīskapu vidū, vai tas ir tas, ko Viņa (Dievmāte) pieprasīja un gaidīja? Nē, tas netika izdarīts.”

 Vai tas jau nav pārāk vēlu, lai iesvētītu Krieviju, jo viņas kļūdas jau ir izplatītas?

Nē! Mūsu Kungs teica māsai Lūcijai 1931.gada augustā par iesvētīšanu:
” …nekad nav par vēlu vērsties pie Jēzus un Marijas .”

Un Dievmāte pareģoja : “Galu galā Mana Bezvainīgā Sirds triumfēs. Svētais Tēvs iesvētīs Krieviju Man, tā tiks atgriezta, un pasaulei tiks piešķirts miera periods.”
Ticīgajiem ir tiesības, ko dod Dievs, lūgt pāvestu jautājumos, kas skar Baznīcas labklājību. Tas tika definēts kā katoļu doktrīna divās padomēs : Vatikāna I ( 1870 ), un otrā padome Leon ( 1274 ) ; un garantē kanonisko tiesību . ( Canon 212 ) .
To prasa Baznīcas labklājība un drošība pasaulē.

Vēl mēs neesam redzējuši tautu iznīcināšanu, gan citus pareģotos notikumus. Vai mums ir jāgaida, kamēr tas notiek… ka tiek iznīcinātas dažādas tautas, lai mēs varētu darīt tieši to, ko mūs lūdz darīt Dievmāte?!